"Krāju" - lielo pirkumu un drošības spilvena kastīte: Nodoklis, samaksā sev pirmajam, drošība, paradumi, cik daudz, ieteikumi kontrolfrīkiem, kā saņemties, kredīta atmaksa, radikāla krāšana
Par šo kastīti man patīk domāt kā par grozi-kā-gribi-bet-obligāti maksājamu nodokli. Tas ir labais nodoklis, es to saucu par savas nākotnes labklājības nodokli. Vēl stipri mierinoša ir doma, ka esmu ne tikai maksātāja, bet arī saņēmēja.
Ja vien nav akūta krīzes situācija, tad vienmēr samaksāju sev pirmajai. Tas ir mans likums Nr.2: Tik būtisks, ka vērts atkārtot: samaksā sev pirmajam. Vienmēr.
Kur loģika?
- Ideja samaksāt sev to, kas paliks pāri pēc izdevumiem vienkārši nestrādā. Ja lasi šo, es pieļauju, ka pats esi pārbaudījis uz savas ādas, ka nekas pāri īsti nepaliek.
- Cilvēks ir brīnišķīga būtne, kas ātri spēj pielāgoties. Arī pie konta atlikuma, kas ir faktiski pieejams. Rezultāts – mazāki tēriņi.
- Personīgā drošības sajūta ir pats būtiskākais nosacījums, lai varētu vieglāk atļauties, piemēram, mainīt darbu, izveidot biznesu, būvēt māju utt. Es to apgalvoju no savas pieredzes, kad man vajadzēja drošības spilvenu pietiekami ilgam laikam, lai 40+ gados mainītu karjeru.
- Investēta nauda ilgtermiņā pieaug uz salikto procentu rēķina – nauda pelna naudu.
- Samaksāt sev pensijai nav žēl.
Kad esi nolēmis, cik procentu veltīsi “krāju” kastītei, saņemot jebkuru ienākošo maksājumu, attiecīgo daļu stingri, bez pārdomāšanas un iekšējām diskusijām ieskaiti rīkos, kur nauda pelna naudu (krājkontā, depozītā, ETF utt.).
“Krāju” ir sarežģītākā kastīte – gan psiholoģiski, gan arī izpildījuma ziņā, jo te sanāk iesperties personīgās investīciju stratēģijas lauciņā, kur ir neiedomājami daudz rīku, platformu un iespēju. Viedokļu dažādība ir milzīga, te iemetu arī savas piecas kapeikas.
Bet, ja ir tikai pats sākums, kad nav itin nekāda prātīga uzkrājuma vai drošības spilvena – nevajag sarežģīt. Vispirms ir jāizveido paradumu “krāt” kastītē iemest naudiņu no katriem ieņēmumiem. Visvienkāršākā “krāt” kastīte ir krājkonts. Ar laiku var izmēģināt sarežģītākas iespējas, tomēr atļaujos teikt – labs paradums ir vispirms, fancy risinājums ir pēc tam.
Cik daudz?
Jo vairāk, jo labāk. Tas atkarīgs no vecuma, no pārliecībām, no iespējām – nav viena ideālās summas vai procenta. Ieteicamās, vai drīzāk, vairumam racionāli iespējamās, robežas ir 5 – 20%.
Nosakot savu minimālo summu vai procentu, svarīgi būtu iekļaut arī obligātos izdevumus, kas būs kaut kad, bet ne šomēnes (Ziemassvētku dāvanas, ceļojums, dārga ārstniecība, jauna veļas mašīna, auto remonts utt.).
Ja pirmais un otrais solis personīgo finanšu sakārtošanai paveikts, tad aprēķināt summu (vai procentu) būs vienkārši. Saskaiti tuvākajam gadam nepieciešamo šādu izdevumu summu, noapaļo krietni uz augšu un izdali ar 12 – tik daudz vajag minimālo summu, kas ļaus saglabās dzīves komfortu un samazināt stresu.
Regulāri iemaksājot "krāju" kastītē radīsi drošības spilvenu, ar kuru pietiks naudas negaidītiem ikdienas izdevumiem. Tas pilnīgi noteikti būs varens solis finanšu kārtībā, bet diemžēl tik ne-pašsaprotams daudziem jo daudziem cilvēkiem.
Jāņem vērā, ka "krāju" kastīte drošībai tomēr nav tiešais risinājums kā palielināt turīgumu. Izņemot nelielus, bet patīkamus procentu ieņēmumus, jūtoties stabilāk un nodrošinātāk, iespējams, būs vairāk drosmes riskēt nomainīt darbu vai uzsākt biznesu. Tomēr nākotnes labklājībai ir jāpieliek vēl summu papildus negaidīto izdevumu rezervei - kādu vari un vēlies ieguldīt nākotnes pensijā.
Kontrolfrīkiem
Ja Tev patīk sīkāk kontrolēt un plānot izdevumus, tad var veidot atsevišķus kontus (“kastītes”, aploksnes) mērķa izdevumiem. Piemēram, plānotai operācijai, uzkrājumiem bērniem utt.
Tomēr šādā gadījumā jārēķinās ar risku, ka krājot 5 mērķiem vienlaicīgi, patiesībā vari sakrāt mazāk nekā fokusējoties uz vienu, jo dažkārt veidojas psiholoģisks pašapmāns - sajūta, ka, ja vienam mērķim ir iemaksāts, tātad visi mērķi pavirzījušies uz sasniegšanu. Galu galā, krāt 5 mērķiem vienlaikus ir krietni sarežģītāk, nekā sadalīt naudu 3 kastītēs.
Ja 5% ir par daudz
Ja psiholoģiski nevar samaksāt sev tik lielu summu no savas algas, tad vajag tik, cik var atļauties + pieslēdz pirkumu noapaļošanas iespēju. Man šķiet, ka šī ir pati, pati grūtākā lieta, sakārtojot finanses – samaksāt sev pirmajam un uzreiz daudz. Tomēr labāk sākt ar kaut ko, ar mazumiņu, kamēr pierod.
Turklāt daudziem cilvēkiem patiešām ir vieglāk samaksāt sev 5 EUR dienā x 30 dienas nekā 150 EUR uzreiz.
Kas vēl palīdz? Ja nodokli sev mīļajam sasaista ar patīkamu rituālu vai nieciņu, lai krāšanu izveidotu par patīkamu paradumu, nevis iemeslu savilkt jostu. Piemēram, ieskaitīšu sev un tad noskatīšos filmu vai ieskaitīšu sev un tad apēdīšu saldējumu. Starp citu, uzvedības pētnieki ir secinājuši, ka patīkamie nieciņi patiesi palīdz pieradināt sevi pie vērtīgiem paradumiem.
Kas vēl noder? Izvērtē, kurus ieskaitījumus tu uztver kā negaidītu bonusu vai kura neesamība būtiski neietekmētu tavu dzīves kvalitāti (piemēram, bērnu pabalsti, bonusi, piemaksas, IIN atmaksa, dāvanas un tml.). Tad izveido savu noteikumu, ka no šādiem ienākumiem, kas nav alga, tu “krāju” kastītē ieskaitīsi daudz lielāku daļu – piemēram 30% vai 50% no summas.
Vai kredīta atmaksa ir “krāju” vai “vajag” kastītē?
Ja tavs mērķis ir atmaksāt kredītu ātrāk par līgumā noteikto termiņu, tad šo papildu summu noteikti var pieskaitīt “krāju” kastītei. Tikai tādā gadījumā nevajag naudu uzkrāt, piemēram, krājkontā, bet gan uzreiz skaitīt kredītiestādei pa taisno kredīta pirmstermiņa nomaksai – būs mazāki maksājamie procenti.
Ja esi gatavs radikāli krāt
Divas idejas. Prasa lielu disciplīnu, bet dažreiz ļoti noder.
- Algas dienā nonullē kontu - visu, kas palicis pāri no iepriekšējās algas ieskaiti ieguldījumos/investīcijās un tad katru mēnesi izdzīvo ar to, ko esi saņēmis.
- Pārējos ieskaitījumus, kas nav pamatalga (piemēram, bērnu pabalsti, bonusi, IIN atmaksa, dāvanas un tml.), pārskaiti “krāju” kastītei vai, piemēram, kredīta pirmstermiņa atmaksai.
Turpini lasīt
Par dzīvesprieka, enerģijas un komfortu jeb "gribu" kastīti šeit un neizbēgamo realitāti - "vajag" kastīti šeit.