#S3. Easy-peasy kontrole: Nepieskatīti ieņēmumi, zelta likums, loģika, 20 – 30 - 50 princips, realitāte, kā rokai nepaslīdēt

30. aprīlis, 2025 pl. 11:52

Kad lielisko atklājumu mirklis (pirmajā un otrajā solī) par saviem jēdzīgajiem un ne pārāk finanšu paradumiem ir noticis, tad ko tālāk? Vai eksistē kāda sistēma, kas palīdz noturēt saprātīgu līdzsvaru? Manuprāt, šis ir īstais brīdis pievērsties ieņēmumiem.

Pirmajā solī ieņēmumu izpēte, iespējams, bija pati vienkāršākā daļa, kuras jēga bija saprast vidējos visa veida ienākumus – jo īpaši tos, kurus mēdzam nesaskaitīt. Piemēram, ienākumus, kas nav alga, procentus par konta atlikumu un tml.

Nepieskaitītos (varbūt nepieskatītos?) ienākumus mēs mēdzam viegli notērēt. Padomā vien – vai atšķiras attieksme, kad tērē algu vai negaidītu bonusu?

Zelta likums

Ja no visām personīgo finanšu idejām būtu jāizvēlas tikai viena, es teiktu, ka šī ir man personīgi noderīgākā ideja. Ideja ir vienkārša un tieši tāpēc ļoti efektīva: es izveidoju savu stingro nepārkāpjamo noteikumu, ka pilnīgi katru ienākošo naudas summu es sadalu 3 “kastītēs” (vai aploksnēs): 1. kastīte: krāju, 2. kastīte: gribu, 3. kastīte: vajag.

“Krāju” – tas nozīmē drošības spilvenu, visa veida uzkrājumus, ieguldījumus un investīcijas
“Gribu” – tie ir dzīvesprieka izdevumi, bez kuriem nav iedomājama piepildīta dzīve, t.sk. mocis, pašizglītošanās, grāmatas, ceļošana, teātris, dārza augi un tml.
“Vajag" – visi obligātie izdevumi.

3 kastītes man palīdz kontrolēt, kā es tērēju naudu, lai rēķini nomaksāti, ir pietiekams dzīves komforts un arī pietiekams ieguldījums nākotnes drošībā.

Starp citu, man ir vēl viens personīgais zelta likums (Nr.2) – ieskaties šeit.

Kur loģika?

Man tie ir 3 reāli un praktiski apsvērumi:

vienkāršākā izdevumu kontroles sistēma, ko patiesi labi darbojas. Piemēram, uz “gribulīšiem” es varu iztērēt tikai tik, cik ir sakrājies “gribu” kastītē un ne centa vairāk;
sistēma strādā uz nākotnes tēriņiem – Ziemassvētki un riepu maiņa nepienāk negaidīti, turklāt vieglāk pieņemt dārgus lēmumus – vai varu pirkumu īstenībā atļauties;
sistēma strādā uz nākotnes ieņēmumiem, kur nauda pelna naudu.

Kā sadalīt?

Zinātnieki izpētījuši, ka “zelta griezums” ir 20 – 30 – 50, proti, krāju 20%, gribu 30% un vajag 50%, tomēr, katram šī proporcija ir savādāka un pirmkārt, ir jāatbilst esošajam (vai vēlamajam dzīvesveidam) un tā, kā visvairāk gribas darīt.

Citas personīgā budžeta teorijas saka, ka tu patiesībā vari atļauties tādu dzīvesveidu, kad obligātie izdevumi nepārsniedz 50 – 60% no ienākumiem. Ja tie pārsniedz, tad vai nu tiek tērēts par daudz sev neatbilstošam dzīvesveidam vai arī jāmeklē papildus peļņas iespējas.

Es, praksē redzot cilvēkus, kas mēģina tikt galā ar parādu slogu, atļaušos teikt, ka obligātie izdevumi 50% ir ideālais horizonts uz kuru tiekties. Ir jēdzīgi pārbaudīt savus dzīves izdevumu ciparus no pirmā soļa pret 20 – 30 – 50 principu – ieskatoties, kur tad ir lielākās atšķirības.

Bet tad… tad ņemt un noteikt savus optimālos procentus katrai “kastītei”, kur neviena kastīte nevar būt mazāka par 5 - 10%. Piemēram, arī proporcija 10 – 20 – 70 kādam var būt ļoti palīdzoša.

Ja ir paveikts pirmais solis, izpētot savus izdevumus, tad salikt savu “zelta griezumu” būs vienkārši. Ja nav, tad teiktu – ir jāeksperimentē, kamēr atrod pareizo līdzsvaru.

Kā ieviest dzīvē?

Piemēram, kāds nolemj par savu principu: 15% krāju – 25% gribu – 60% vajag. Lai ieviestu, vajadzēs 3 kontus, ja norēķini lielākoties ir ar pārskaitījumiem vai 3 aploksnes, ja ir daudz skaidras naudas darījumu.

Saņem atalgojumu kontā 1’ 000 EUR --> uzreiz pārskaita --> 150 EUR uzkrājumiem, 250 EUR – dzīvespriekam un 600 EUR – obligātajiem izdevumiem.

Saņem bonusu 50 EUR --> uzreiz pārskaita --> 7.50 EUR uzkrājumam, 12.50 EUR dzīvespriekam un 30 EUR – obligātajiem izdevumiem.

Velns slēpjas detaļās

Manas pārdomas un vērojumus, kā arī ieteikumus dažādās situācijās, lai pēc iespējas veiksmīgi ieviestu kastīšu principu esmu uzrakstījusi šeit - “krāju”, “gribu” un “vajag”. Es nepretendēju, ka tā ir vienīgā patiesība – iespēju ir tik daudz, cik cilvēku un situāciju. Ja tu sev paņem vismaz vienu ideju, uzraksti man – es to ļoti novērtēšu.

Zāles pret rokas paslīdēšanu

Lielākais izaicinājums – kā noturēt rakstura stingrību un neiegrābties kastītē, kurā nauda ir. Viens variants ir turēt naudu tur, kur tai grūtāk piekļūt – piemēram, citas (ne pamata) bankas kontā, kuram nepasūta bankas kartes vai, kur tīšām apgrūtina piekļuvi – piemēram, neieinstalē telefona aplikāciju, bet internetbankas pieejas ir tālākajā plauktā.

Cita ideja ir turēt naudu tur, kur izņemšana bez brīdinājuma uzreiz nozīmētu “sankcijas”, piemēram, neizmaksātus procentus – piemēram, depozīti, krājobligācijas, vai arī krājkonts ar brīdinājuma termiņu 3 dienas.

Nākamais solis

Tad, kad lielā bilde par sevi ir skaidra, izdevumi izpētīti, ir izveidojies paradums kontrolēt naudu, sāk veidoties naudas uzkrājums, ir pienācis laiks ceturtajam solim - ļaut naudai pelnīt naudu.