#S1. Ieņēmumu un tēriņu izpēte: Lielā skapja kārtošana, dārgumi, pārliecības, melnie caurumi, jēga, ar ko sākt, cik bieži, budžets, tabula, kam nederēs

Ieņēmumu un tēriņu izpēti es izjūtu kā liela skapja kārtošanu. Skapis, kurš pārāk ilgi aizkrāmēts ar dažādām mantām – pienācis laiks sakārtot. Negribas. Bet vajag.

Kāpēc vajag? Mēs parasti zinām, cik saņemam un kā tērējam, tomēr bieži šīs zināšanas ir sajūtu nevis faktu līmenī. Iekšējai zinu sajūtai ir tendence palikt miglainākai, ja ir neregulāri ienākumi, vairākas darba vietas vai arī daļa algas kontā, bet daļa – skaidrā naudā.

Īstie dārgumi slēpjas lielākā laika periodā – kad var ticami saskaitīt, cik patiesībā izmaksā tavs dzīvesveids un paradumi:

• kādi ir ieņēmumi (it sevišķi blakus ieņēmumi, izņemot pamatalgu vai arī tad, ja ieņēmumi ir neregulāri);
• uz ko visvairāk tērē naudu;
• uz ko tiek nesamērīgi pārtērē naudu.

Kas mēdz atklāties?

Piemēram, cilvēka stingra pārliecība, ka viņa ienākumi ir pārāk zemi, bet saliekot visu kopā izrādās, ka tiek “aizmirsts” pieskaitīt to, kas ir ārpus “cietās” darba algas - darba bonusus, haltūras, bērnu pabalstus un tml. Un kopā – nav tik slikti.

Var izpētīt, cik naudas patiesībā vajag kvalitatīvai dzīvei – saskaitot gada griezumā dažkārt “izlien” pārmērīgas summas, piemēram, skaistumkopšanai, loterijas biļetēm vai auto, kuru sen vajadzēja pārdot, remontam. Vai arī taisni otrādi – kāds tērē naudu uz citiem, aizmirstot par savu labbūtību un komfortu.

Tēriņu summas gada ietvaros var negaidīti izrādīties krietni lielākas nekā mēs iedomājamies. Ja tā notiek – tā ir laba zīme, ka ir atrasta iespēja kaut ko mainīt savos paradumos.

Vēl mēdz notikt arī tā, piemēram: ienākumi vidēji ir 1’500 EUR, izdevumi, kurus var saskaitīt vidēji ir 1’200 EUR un tad ir melnais caurums – nez kur mēnesī mistiski pazūd 300 EUR.

Galvenā ideja

Budžeta sastādīšanas galvenā ideja ir objektīvi saprast: cik patiesībā izmaksā tava dzīve? Nevis konkrēti šī gada aprīlī, bet cik naudas Tev vidēji vajag mēnesī, lai tu dzīvotu savu dzīvi tā, kā tu to dari pašlaik.

Ja lasi šīs rindas, ļoti iespējams, ka tevi kaut kas neapmierina tavas dzīves izmaksās. Izpēte ir lieliska iespēja pašķetināt savas pārdomas.

Lai ieguldītajām pūlēm būtu jēga, ir svarīgi, lai dati, kurus izmanto ir ticami. Ticami dati par pilnīgi visiem ienākumiem un tēriņiem izstāsta krietni vairāk patiesības nekā iekšējās sajūtas vai “es tāpat visu zinu” domas. Ideālā atbilde, ko iegūt ir:

• mani gada ienākumi ir x tūkst. EUR,
• gadā es iztērēju x tūkst. EUR, kas vidēji mēnesī sanāk x EUR.
• No tā man aiziet x EUR uz pārtiku, x EUR uz apģērbu, x EUR uz transportu utt.

Izklausās sausi un čakarīgi?

Jā un nē. Salikt datus prasa laiku un pacietību. Toties izpētē nāk ārā fantastiskas lietas. Daži piemēri no dzīves:

• Vai alga “tikai 2000 EUR” ir īstais iemesls justies nenovērtētam, ja faktiskie dzīves izdevumi ir 1’500 EUR?
• Vai patiesi var atļauties dzīvesveidu, kurā pelna 1’800 EUR, bet tērē 2’000 EUR?
• Kas tieši nav līdzsvarā – pārāk lieli izdevumi vai pārāk zemi ienākumi?

Ar ko sākt?

Sāc ar lielajām pozīcijām, kuras bez domāšanas vari nosaukt, pieraksti tās – ieņēmumu/izdevumu veidu un mēneša summu. Ja ar ikmēneša rēķiniem ir vienkārši, tad ticami noteikt, cik gadā tērē uz mazajiem mājas izdevumiem, Ziemassvētku dāvanām vai, piemēram, koncertu apmeklējumiem, varētu būt krietni grūtāk.

Ja nav iespējas paskatīties, cik esi patiesībā tērējis uz kādu pozīciju, tad piemet gada summu, cik varētu būt, noapaļo uz augšu un sadala uz 12 mēnešiem, lai iegūtu mēneša izmaksas:

2 koncerti gadā x 55 EUR = 110 EUR/12 = 9.17 EUR = 10 EUR mēnesī.

Ja ir daudz skaidras naudas darījumu, tad lietderīgāk būs ierakstīt savu sajūtu par izmaksām un tad vienu mēnesi piefiksēt visus savus izdevumus, lai iegūtu reālo ciparu.

Ko iekļaut?

Izpētē vajadzētu ietvert visas svarīgās pozīcijas, arī tādas, kas atkārtojas pa retam (riepu maiņa un dāvanas, telefona iegāde un alus koncertā), tajā jāieskaita tēriņus par ilgāku laika posmu - gan sezonālos apkures rēķinus, gan ikgadējus ceļojumus, gan lielākus, bet regulārus īpašumu/tehnikas uzturēšanas un remonta izdevumus.

Rezultātā būtu jāizveido sarakstu (tabulu) ar ieņēmumiem un izdevumiem, sadalītiem mazākās pozīcijās. Cik detalizēti - tas ir katra paša sajūtu līmenī. Neieteiktu mēģināt panākt precizitāti līdz centam vai pārāk sīki sadalīt izdevumus (piemēram, nodalīt izdevumus kaķu barībai un suņu barībai).

Lai vienkāršāk sagrupēt informāciju, te ir gatavs saraksts ar sīkākām pozīcijām, kuras paņem pēc vajadzības. Izdevumu tabula ar konkrētām summām noderēs vēl otrajā un trešajā solī.

Par kādu periodu un cik bieži?

Izpēti vēlams uztaisīt par pēdējiem 3 – 6 – 12 mēnešiem, it īpaši, ja nekad nekas tāds iepriekš nav darīts. Jo stabilāki ieņēmumi un izdevumi, jo īsāku periodu var izvēlēties. Es teiktu, ka šo izpēti vajag vismaz vienreiz dzīvē, bet labāk regulāri.

Es parasti savelku budžetu katru gadu par iepriekšējo gadu. Man tā ir lieliska iespēja pačekot, vai un kas tieši ir mainījies manos finanšu paradumos.

Tajā pat laikā es neredzu praktisku jēgu regulāri nepārtraukti izsekot un reģistrēt visus izdevumus aplikācijās (tās lielākoties ir par maksu!) vai Excel tabulās, jo manuprāt, tā ir skatīšanās pagātnē, kuru vairs mainīt nevari, turklāt prasa ļoti daudz laika. Vienīgais izņēmums - ja tiešām patīk veikt sīku uzskaiti vai arī tev tāda kontrole reāli palīdz, lai pasargātu sevi no nelietderīgiem tēriņiem.

Nederēs, ja

Šis risinājums nederēs, ja tu vēlies saprast, vai nepērc, piemēram, pārāk daudz saldumus vai gaļu. Ja tu vēlies šāda veida izpēti, tad apkopo un analizē, piemēram, viena mēneša pārtikas čekus (vieglāk, ja ieskaties lielveikalu digitālajos čekos).

Kāda jēga, ja dzīvo no algas līdz algai?

Dažreiz esmu dzirdējusi sakām: “Kāda jēga no budžeta, ja iztērē visu, ko saņem?” Stāvoklis “no algas līdz algai” nav atkarīgs no algas lieluma – diezgan daudz cilvēku ar augstiem ienākumiem arī dzīvo no algas līdz algai. Reiz lasīju statistiku, ka ASV 84% no vidēji turīgiem iedzīvotājiem dzīvo no algas līdz algai.

Tādēļ es esmu pārliecināta, ka tieši sarežģītās situācijās arī ir vislielākā jēga padziļinātai izpētei.

Tehniskie knifiņi

Sāc ar to, ka apzini visus kontus, arī Revolut, PayPal arī bankas kontu, kuru lieto pa retam. Šo visu var paveikt arī uz papīra, bet, ja draudzējies ar Excel vai Google izklājlapām, tad:

• Internetbankā izveido kontu pārskatu par katru savu kontu Excel formātā.
• Saliec visus pārskatus vienā tabulā.
• Pievieno kolonnu, kurā ierakstīt ienākumu/izdevumu veidu.
• Ar filtrēšanas palīdzību atlasi maksājumus un visiem iekopē attiecīgo ienākumu/ izdevumu veidu - iespējamos variantus paņem šeit.

Nākamais solis

Ja izpēte galā, var uzsist sev pa plecu, grūtākā daļa paveikta un ir laiks otrajam solim – izdevumiem.