"Gribu" - dzīvesprieka kastīte: Neiztikt bez, vīns vai remonts, ieteikumi nedarīt, krāšana ceļojumam
Par lielo ideju un praktiskām pārdomām, kādēļ ieņēmumus būtu jādala pa "kastītēm" lasi šeit. Šajā rakstā atradīsi ieteikumus "gribu" jeb dzīvesprieka kastītei.
Dzīvesprieka izdevumi ir tie bez kuriem mēs fiziski iztiktu, bet psiholoģiski – diezin vai. Tāpēc zināmā mērā tie ir tikpat obligāti kā obligātie izdevumi, tikai interesantāki un kādi nu kuram: izdevumi ceļojumiem, grāmatām, motociklam, cigaretēm, koncertu un kino apmeklējumiem utt.
Svarīgākā atšķirība, ka dzīvesprieka izdevumi ir “vaļīgi” – ir pārāk viegli notriekt naudu uz to, kas mums ļoti patīk - ceļojumā, restorānā, šopingā. Tādēļ sev noteiktie procenti ir griesti un likums, lai sabalansētu “gribu” un “vajag” par labu personīgās nākotnes labklājības nodoklim.
Līdzīgi kā ar obligātajiem izdevumiem - "vajag" kastīti, arī šeit ir būtiska nozīme ik pa laikam paskatīties uz saviem paradumiem ar svaigu skatienu – piemēram, ikdienā tiek ļoti taupīts, bet ceļojumā ir neprātīga tērēšanās. Idejas izdevumu izpētē ir te.
Kas jādara
Visvienkāršāk pieņemt tik komplicētus lēmumus kā – iztērēt 10 EUR par vīna pudeli vakariņām vai ieguldīt uz procentiem plānotajam auto remontam, ir tad, ja ir izveidota atsevišķa “gribu” kastīte (konts, aploksne), kurā ir taisni tik naudas, cik sev atvēlēji brīdī, kad racionāli un principiāli rīkojies ar savu naudu (proti, algas dienā).
Grūtais brīdis ir pārkāpt pāri saviem gribuļiem (vienreiz dzīvojam!) un atgādināt sev, ka tavi principi, kurus noteici brīdī, kad atbildīgi plānoji finanses, ir svarīgāki nekā mirkļa vājums tērēšanās brīdī.
Ja tev patīk kontrolēt un plānot
Ja Tev patīk sīkāk kontrolēt un plānot izdevumus, tad vari izveidot atsevišķus kontus specifiskiem dzīvesprieka mērķiem, piemēram, izglītošanās vai ceļojuma izdevumiem. Tomēr ieteiktu palasīt šeit, kas var notikt, kad vienlaikus mērķu ir par daudz.
Starp citu, “gribu” kontam var būt (un var nebūt) arī sava maksājumu karte – tas atkarīgs no izdevumiem, kas iekrīt “gribu” kontā.
Ja esi gatavs radikāli taupīt
Ja vien neesi cilvēks, kas neprātīgi kaisās ar naudu, šos izdevumus nevajadzētu radikāli samazināt ilgtermiņā – tas ietekmēs tavu noskaņojumu un dzīvesprieku.
Krāju ceļojumam – “krāju” vai “gribu”?
Ceļojuma izdevumi ir dzīvesprieka izdevumi, tomēr lielākiem ceļojumiem nauda ir jāiekrāj – vai to ierēķināt zem dzīvesprieka vai drošības izdevumiem ("krāju" kastītes)? Tāpat ar jebkuriem lielākiem plānotiem izdevumiem, piemēram, automašīnas iegādi, var rasties “bardaciņš” – kurā kastītē likt, no kurienes un cik ņemt?
Ja patīk sīki kontrolēt un plānot izdevumus, tad var atvērt vairākus krājkontus, depozītus vai arī uzskaitīt Excel tabulā iekrāto naudu pa mērķiem. Tas ir pārskatāmi, bet arī prasa pietiekami lielu disciplīnu.
Svarīgi atcerēties, ka, ja nauda tiek uzkrāta lielākam pirkumam, neatkarīgi no “vajag” vai “gribu”, tad arī krāšanas laikā naudai jāpelna naudu.
Viens risinājums ir šāds: ja sapņu ceļojums, kurā vēlos doties pēc 1 gada man izmaksās 3’000 EUR, tad es samazinu “gribu” kastīti par 250 EUR (3000/12) mēnesī, bet “krāju” palielinu par 250 EUR mēnesī. Tad saplānoju ieguldījumus tā, lai pēc 12 mēnešiem man būtu pieejama summa 3’000 EUR apmērā. Šādā pieejā gan derētu pieturēties pie tā, ka ceļojumam iztērē tikai tik, cik iekrāts.
Otrs risinājums: divas “krāju” kastītes. Viena ir domāta visiem lielajiem mērķiem un retajiem (bet iespaidīgajiem) izdevumiem (=”krāju komfortam”). Otra - atsevišķi citā bankā vai maksājumu iestādē, vai arī citā ieguldījumu vai investīciju rīkā atrodas tavs drošības spilvens un nākotnes pensija (=”krāju nākotnei”).